Garšīgās Eiropas pieturvieta Līvānos – kulinārijas piedzīvojums jauniešiem!
Vienlaikus piedalīsimies erudīcijas spēlē "Manas iespējas Eurodeskā"
- Uzzini par jauniešu iespējām Eiropā!
- Baudi kopā būšanu un jautrību!
- Pasākuma noslēgumā – svētku vakariņas un balvas visiem dalībniekiem!
Biedrība "KIRA" kļūst par Eurodesk informācijas punktu!
Projekta STARts noslēguma pasākums – kopīga talka
Projekts STARts tuvojas izskaņai.
14. oktobrī Runtortas muižas parkā notika Rudens talka. Sakopšanas talka šai
parkā jau ir tradicionāls biedrības KIRA pasākums. Šoreiz
tajā piedalījās dažādu paaudžu brīvprātīgie. Atsaucās vairāku biedrību
pārstāvji: Līdzdalībai nav vecuma, Nerium, Lietussargs,
Teātris azotē, Ludzas rajona partnerība, “RIK” u.c.
Iesākot darbu, ieskatījāmies bagātajā Runtortas vēsturē, kad te bija gan muiža, gan skola mazturīgajiem, gan lauksaimniecības, gan astoņgadīgā skola. Starpkaru periodā skolā darbojās mazpulks, bet lauksaimniecības skolas praktiskajai darbībai bija atvēlēti 50 ha zemes. Diemžēl pagātnes liecinieki vairs ir tikai koki. Iepriekšējā projekta laikā tika atklāti un iezīmēti vairāki dižkoki. Tieši zem varenākā koka -ozola- notika galvenās talkas aktivitātes. Tika novākti krūmāji, savākti atkritumi, sakopta taciņa un ieeja parkā, grupa jauniešu pārmērīja dižkokus un iepazina to vērtību dabas daudzveidībā, vēl viena grupiņa pārvērta nokritušās rudens lapas krāšņās rozēs. Talkā iesaistījās BJC dalībnieki un no parkā pieejamajiem dabas materiāliem uzbūvēja kukaiņu māju.
Neformālās sarunās NVO pārstāvji apsprieda aktuālākos notikumus. Talkas noslēgumā parkā skanēja akordeons - Karīna Demko Seņkāne un kopā dziedātās dziesmas, iederējās arī kustību rotaļas, kurās iesaistījās gan bērni, gan pieaugušie. Tradicionāli talkas dalībnieki tiek pacienāti. Šoreiz piedāvājumā garšīga zupa un tēja ar pīrāgiem.
Secinājums – kopīga darbošanās vieno.
Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.
Rudens talka Runtortas muižas parkā
Attīstām komunikācijas prasmes
Biedrības, jaunatnes organizācija, KIRA 26. un 27. septembrī organizēja projekta STARts 5. aktivitāti - “Komunikācijas izglītojošais seminārs – praktikums “. Nodarbības vadīja Māris Resnis - komandu veidošanas un attīstības treneris, izaugsmes programmu vadītājs, arī pieredzes bagāts piedzīvojumu instruktors. Māris ir viens no pazīstamākajiem organizācijas “Lūzumpunkts” apmācību vadītājiem.
Šoreiz apmācības tika veltītas komunikācijas prasmju veidošanai. Piedalījās gan jaunieši no Ludzas pilsētas vidusskolas, gan pedagoģiskie darbinieki, gan uzņēmēji, jo komunikācijas prasmes ir nepieciešamas visiem.
M. Resnis vadītājs uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošu komunikācijas veidu. Mēs esam ļoti atšķirīgi, arī informāciju neuztveram vienādi. Lai sadarbība izveidotos veiksmīga, ir jāzina, pie kāda tipa cilvēkiem pieder saziņas biedrs. Piemēram, e pasta vēstulē vieni vieglāk uztver īsu un konkrētu vēstījumu, citiem nepieciešams izvērsts un detalizēts apraksts.
Ar interesi semināra dalībnieki aizpildīja testu, lai noteiktu, pie kura no četriem komunikācijas tipiem katrs pieder, kā tiek raksturota personības uzvedība komunikācijā: veicinoša, atbalstoša, kontrolējoša, analizējoša. Kad lasījām katra tipa komunikācijas veida aprakstu, izrādījās, ka tas diezgan precīzi raksturo katru no mums. Nodarbību vadītājs uzsvēra, ka komunikācijā ne visiem vienādi der tas, kas patīk pašam.
Teoriju papildināja piemēri no reālās dzīves: Sadarbības partneris mēnesi pirms kopīgā pasākuma aizsūta garu, izsmeļošu e-pasta vēstuli par gaidāmo notikumu, norises secību, pienākumiem. Vēstulei ir gara ievaddaļa. Dažas dienas pirms pasākuma viņš grib precizēt detaļas, bet izrādās, ka partneris šo vēstuli ir vienkārši pārskatījis vai arī vispār nav lasījis, jo teksts ir pārāk garš un aprakstošs. Saziņa nebija veiksmīga, jo tajā piedalījās atšķirīgu tipu dalībnieki. Šai gadījumā partnerim būtu efektīvāka īsa ziņa ar termiņu, pienākumu uzskaiti. Protams, neviens šiem minētajiem komunikācijas veidiem nav nepareizs, bet saziņa būtu veiksmīgāka, ja būtu sapratne, ar kāda tipa cilvēku komunicē. Uzņēmumā, savā kolektīvā, kur ir iespējams kolēģi iepazīt un izvēlēties pareizo stilu.
Apmācību laikā darbojāmies pāros, grupās, praktiski pārbaudot, kā spējam sazināties un saprasties, pētījām savas prasmes.
Protams, jāatceras, ka jebkurā saziņā jāizturas ar cieņu, ievērojot elementāros etiķetes noteikumus. Neaizmirsīsim atbildēt e saziņā, pasakot, vai ziņa saņemta un saprasta. Tam nevajag daudz laika.
Nodarbības bija saistošas un lika domāt, pirmkārt, par savu komunikācijas veidu. Moderatora Māra personība un prasme saistīt uzmanību, radīt draudzīgu, rosinošu gaisotni, padarīja praktikumu ne tikai vērtīgu, bet arī interesantu.
Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.
Piedalies Komunikācijas praktikumā!
PIESAKIES https://ej.uz/komunikācijas_praktikums
Aktivitāte tiek īstenota projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.
Jaunieši attīsta digitālās kompetences
Projekta dalībnieki piedalās saliedēšanas aktivitātēs
Jaunieši veido mākslas instalāciju “SCRIPTA VOLANT”
The Cycle of Change 2.0 pirmā diena
Projekta dalībnieki piedalījās Latvijas un Portugāles komandas vadītās aktivitātēs, kas veicināja izpratni par videi draudzīgu dzīves veidu gan sabiedriskajā, gan individuālajā līmenī. Visi jaunieši iepazina Youthpass sertifikātu piedāvātās iespējas un priekšrocības, par to ir īpašs paldies Endijai Medveckai (Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra pedagoģei un jaunatnes lietu speciālistei).
Kopā ar ukraiņu bērniem iepazīstam Latgali
Ekskursija izdevās interesanta un izzinoša.
Aglonas Maizes muzejā noklausījāmies stāstījumu “No graudiņa līdz maizītei uz galda”, minējām mīklas, dziedājām tautas dziesmas, gājām rotaļās, iemēģinājām roku graudu malšanā un cienājāmies ar maizīti, medu, pīrāgiem un z/s “Kurmīšu” zāļu tēju.
Aglonas bazilikā paklanījāmies Dievmātei, svētavotā nomazgājam sejiņas un sapildījām ar ūdeni līdzpaņemtos traukus, lai mājās pacienātu savus mīļos.
Kristus Karaļa kalnā apskatījām koka skulptūras, kurās atainoti Bībeles tēli. Visjautrāk mums gāja Mākoņkalnā: fotografējāmies, jūsmojām par dabu un izskrējām kalnu krustām un šķērsām.
Latgales jūra - Rāznas ezers pārsteidza ar savu varenumu un skaistumu. Plunčājāmies un peldējāmies. Visu dienu mūs pavadīja saulīte, tikai atpakaļceļā uznāca lietus.
Paldies visiem, kuri , nobaudot īsto ukraiņu boršču “Garšas un tradīciju” pasākumā, ziedoja naudiņu. Jūs sagādājāt bērniem prieku.
Paldies Rēzeknes Satiksmes šoferim Ivanam!
Salnavas Kūzula darbība iedvesmo
Saliedētības pasākums Pa Salnavas takām izvērtās sirsnīgs, saturīgs un izzinošs, jo no Kūzula ir ko mācīties. Biedrība reģistrēta jau 2006. gada sākumā un jau drīz varēs svinēt 20 gadu jubileju. Pa šo laiku realizēti ļoti daudzi projekti, kas saistīti ar latgaliešu kultūras pasākumu popularizēšanu, vides sakārtošanu, sabiedrības aktīvu iesaistīšanu pagasta dzīvē. Salnavā vairs nav skolas, tomēr kultūras dzīve nav apsīkusi un jaunieši darbojas Kultūras nama amatierkolektīvos. Arī Kūzula darbība cieši saistīta Kultūras nama aktivitātēm. Protams, biedrības panākumu atslēga ir tās dalībnieki – kodols, kura sastāvā ir uzņēmīgas, aizrautīgas un talantīgas sievietes. Varam no viņām mācīties uzdrīkstēšanos uzņemties vērienīgus darbus. Anna Danča izveda mūs nelielā ekskursijā pa Salnavas centra takām un iepazīstināja ar ciema vēsturi. Daudzviet sakoptajā teritorijā apstājāmies, lai novērtētu biedrības realizēto projektu darba augļus.
Interesanta un garšīga bija ciemošanās pie mājražotājas Tatjanas Ločmeles, kur vēlreiz pārliecinājāmies, cik daudz spēj paveikt strādīgi un droši cilvēki. Latgales viesmīlība šajās mājās ir roku rokā ar mūsdienīgu interjeru, izsmalcinātu apkalpošanu un, protams, izcili garšīgu ēdienu. Strādā visa ģimene, nebaidās iesaistīties projektos, atbalsta cits cita idejas.
Bijām atvedušas līdzi hortenziju stādus, ko visas kopā iestādījām pie brīvdabas estrādes. Cerams, ka nākotnē ziedi priecēs salnaviešus.
Abu biedrību darbībā ir daudz kopīgā, galvenais- aktīvi iesaistīties savas pašvaldības dzīvē un rosināt arī pārējos iedzīvotājus būt pilsoniski aktīviem.
Paldies biedrībai Kūzuls par viesmīlīgo uzņemšanos un dalīšanos pieredzē.
Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.
Ukraiņu borščs garšo ne tikai ukraiņiem
Pilskalnā pirkšanas, pārdošanas, dziedāšanas un dejošanas karuselī varēja pamanīt arī biedrības KIRA krāsainos balonus un plakātus, kas aicināja piestāt pie telts, kur lielā kūpošā katlā vārījās borščs. Ukrainiete Alina Kiriļenko nacionālajā tautas tērpā smaidīgi satraukta piepildīja bļodiņas citu pēc citas. Tepat rosījās mūsu latviešu jaunietes, kuras piedāvāja Latgalē tradicionālo vasaras sākuma ēdienu: biezpienu ar zaļumiem. Gan pie mums, gan Ukrainā vienādi garšo speķa maizes un ķiploku grauzdiņi, bet bērni priecājas par saldumiem. Rinda pie telts apliecināja, ka garšu pasaule un labs ēdiens vieno visus. Paldies skanēja dažādās valodās. Saimnieces labprāt paņēma līdzi Alinas uzrakstīto boršča recepti (ukraiņu un latviešu valodā), lai salīdzinātu, vai pašu gatavotā atšķiras no ukraiņu varianta, jo katrai saimniecei ir savi knifiņi.
Alina ar ģimeni pirms kara dzīvoja netālu no Harkovas. Bija patīkami klausīties ukraiņu valodā, kad viņa kopā ar vīru sagatavoja boršča sastāvdaļas. – Biju satraukta, jo parasti gatavoju tikai ģimenei, bet te jāpabaro vairāki desmiti cilvēku. Tā ir liela atbildība – iepazīstināt ar savas tautas virtuvi. Priecājos, ka cilvēkiem garšoja, visiem bija labs noskaņojums – skaisti svētki,- atzina Alina. Kad pirmais vārījums bija apēsts, turpat uz vietas jau iepriekš izvārītā buljonā tika vārīta otra boršča porcija. Svaigā gaisā visiem bija laba apetīte un arī biezpienmaizes “pazuda” lielā ātrumā.
Šai Ludzas novada starpkultūru pasākumā ”Garšas un tradīcijas”, tika vākti arī ziedojumi kopīgai ukraiņu un mūsu vietējo bērnu ekskursijai uz Maizes muzeju Aglonā. Saziedoti 233 eiro! Paldies visiem atbalstītājiem! Ekskursija notiks šovasar.
Ukraiņu boršču un latviešiem raksturīgās sviestmaizes nogaršoja vairāk nekā simts tirgus apmeklētāju.
Pasākuma laikā plašākai sabiedrībai tika popularizēta biedrības KIRA darbība un projekts STARts, kā arī ir uzsākta kārtēja iedzīvotāju interaktīvā tiešsaistes aptauja, lai apzinātu kopienas viedokli par starpkultūru pasākumu pieejamību un kvalitāti novadā.
Pasākums atstāja patīkamu pēcgaršu par draudzīgo attieksmi un sadarbību.
Paldies visiem brīvprātīgajiem par palīdzību!
Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.
Teātra brīvdienas Ludzā iekrāso ikdienu
Izskanējis amatierteātru Brīvdabas izrāžu festivāls “Vazums 2024”. Šogad tas notika jau 14. reizi un pulcēja 163 aktierus no 16 kolektīviem. Ludzas novadu pārstāvēja Mērdzenes un Salnavas amatierteātri, Madonas novadu –Dzelzavas teātris, Bauskas novadu- Bauskas TT, Svitenes, Īslīces, Uzvaras teātri un divi kolektīvi no Rundāles, Balvu novadu- Vectilžas, Viļakas un Žīguru teātri, Rīgas Tehniskās universitātes teātris, Valmieras novada Matīšu teātris, Dienvidaustrumu Pierobežas a/t “Caurvējš”, kā arī Sabīnes Valijevas iestudētā monoizrāde. Lielākā daļa no šiem kolektīviem “Vazumā”piedalās regulāri, tā piemēram RTU studentu teātris “Kamertonis” Uzvaras kolektīvs ir bijuši uzticīgi festivālam visus gadus, bet pirmoreiz šo gaisotni izbaudīja Mērdzenes amatierteātris , Vectilžas kolektīvs, arī Bauskas TT piedalījās pēc ilga pārtraukuma.
Sākot no piektdienas vakara līdz svētdienas pēcpusdienai , skatītājiem bija iespēja baudīt 16 dažādus iestudējumus: gan komēdijas, gan drāmas, gan īslugas, gan vairākcēlienu lugas. Skatītāji, protams, ir festivāla dalībnieki, kuri bauda kolēģu sniegumu, kā arī ludzānieši, kam patīk teātris. Paldies visiem mūsu izturīgajiem skatītājiem! Daži noskatījās visas izrādes.
Festivālam ir uzticīga žūrija – Latvijas teātra pasaulē atzītas autoritātes : Aina Matīsa, Haralds Ulmanis, Māra Liniņa. Tika vērtēta režija, scenogrāfija, kostīmi, muzikālais noformējums un izrāde kopumā. Katrā izrādē tika atrasta tā īpašā “odziņa”, kas padarīja šo uzvedumu īpašu. Profesionāļi, analizējot darbus, izteica savus ieteikumus, kas turpmāk var palīdzēt režisoriem. Bet, protams, kā uzsver festivāla idejas autore un organizētāja Ligita Valijeva, jāatceras, ka amatierteātros darbojas nevis profesionāli aktieri, bet cilvēki, kuri ikdienā strādā pavisam citās profesijās, un teātris ir daļa no viņu brīvdienām, vakariem, daļa no viņu dzīves. Tie ir cilvēki, kas paši no sirds darbojas ar prieku un sagādā emocionālu pārdzīvojumu skatītājiem. Ne vienmēr skatītāju un žūrijas vērtējums sakrīt. Ja redzētais skar viņu pārdzīvojumus, liek smieties vai raudāt, ja skatītājs notic tam, kas notiek uz skatuves, viņš nepamana kādas scenogrāfijas vai režijas nepilnības. Prieks par to, ka trīs izrādes (Mērdzenes, Salnavas Žīguru a/t) notika latgaliski, divas lugas no tām ir salnavietes Annas Dančas darbi.
Protams, festivāls ir domubiedru satikšanās, draudzība, pieredzes apmaiņa, mūsu pilsētas iepazīšana – tie ir skaisti svētki.
- Labākais aktiera darbs – Ivars Bukovskis Onufrija Kļockas lomā A. Dančas lugā “Pūramolys pučis” ,Žīguru a/t .
- Labākā aktrise – Kristīne Garkušina izrādē “Brazīļu plantācija”, RTU a/t “Kamertonis”.
- Par labāko tika atzīts Rundāles teātra studijas “Savējie” literāri muzikālais uzvedums “Jaunie cilvēki”, režisore Lilita Lauskiniece. Studijā darbojas jaunieši, daļa no viņiem ir Saulaines tehnikuma audzēkņi.
- “Savējie” saņēma arī Igora Malzuba atsūtīto simpātiju balvu. Igors pats savulaik spēlēja Isnaudas a/t, bet tagad dzīvo ārzemēs.
- Režisore Valentīna Kaļāne tika atzīmēta par ražīgāko režijas darbu: festivālā piedalījās trīs viņas iestudētās izrādes.
- Par veiksmīgu debiju īpaši tika novērtēts Vectilžas jaunais aktieris Renārs Kaļva, un par savas kultūras saglabāšanu , bagātinot latvisko vidi , - ukraiņu meitene Darja Saņina Rundāles jauniešu kolektīvā.
- Režijā augstāko punktu skaitu saņēma četri režisori: Lilita Lauskiniece (Rundāle), Ludmila Stančika (Kamertonis), Valentīna Kaļāne (Žīguri), Ligita Valijeva (Caurvējš).
- Labākie teātra kostīmi – a/t “Dadži” no Īslīces A. Siliņa lugā “Aijā žūžu, lāča bērni” (rež. E. Novicka).
- Labākā scenogrāfija “Kamertoņa” izrādē “Brazīļu plantācija” (L. Stančika), labākais muzikālais noformējums L. Valijevas izrādē “Dzīve kā deju grīda”.
- Emocionāli saviļņojoša bija Sabīnes Valijevas izrāde, kurā savijās Ā. Elksnes dzeja, mūzika un kustības.
- To augsti novērtēja gan žūrija, gan skatītāji. Festivāla izskaņā kopā ar Ligitu Valijevu izdzīvojām patiesas emocijas izrādē “Dzīve kā deju grīda”.
Uz tikšanos nākamgad Bauskas novada Uzvarā!
Lai pilsētas skvērs atdzīvojas
Hortenziju un ideju talka pilsētas skvērā
Turpinot projekta Sabiedrības Integrācijas fonda finansētā projekta STARts (Sadarbības tilts, apvienojot resursus) aktivitātes, biedrība KIRA 27. maijā rīkoja labiekārtošanas talku Ludzas pilsētas skvērā. Aktivitātes mērķis bija ne tikai padarīt vienu mūsu pilsētas stūrīti skaistāku , bet arī popularizēt brīvprātīgo darbu. Mēs turpinājām NVO “Teātris azotē” pagājušajā gadā iedibināto Domu un dobju talkas ideju patriotisma mēnesī vienot kopienas iedzīvotājus darbā, uzklausīt ieteikumus par pilsētvides sakārtošanu.
Jau pirms tam mūs konsultēja daiļdārzniece Daina Zvejsalniece. Viņa ieteica, kā labāk izvietot puķudobes, lai tās iekļautos ainavā, kādus augus labāk izvēlēties. Šodien talcinieku darbu vadīja Ināra Mikažāne. Kaut arī saule karsēja jau agrā rīta stundā, skvērā sapulcējās paprāvs interesentu pulciņš. Darbi ritēja raiti, un drīz vien tika izveidotas jaunas dobes un iestādītas hortenzijas. Centāmies ievērot apļa principu. Tālākos darbus paveica Ludzas 2. vidusskolas jauniešu grupa: viņi iestādīja samtenes. Tagad skvēra daļa pie BJC ir ieguvusi jaunu veidolu.
Tā kā mums ir aktuāla brīvprātīgā darba popularizēšana un iedzīvināšana Ludzā, tika izveidota anketa par brīvprātīgā darba izpratni un iespējām. Talcinieki aizpildīja anketu, bet arī pārējiem ir iespēja to izdarīt. Par projekta līdzekļiem ir iegādāta tā saucamā “Līdzdalības tāfele”, kurā regulāri tiks mainīta aktuālā informācija ne tikai par projekta aktivitātēm, bet arī par citiem biedrības KIRA un BJC pasākumiem. Informācija tiks atjaunota, aktualizējot kopienas svarīgākās problēmas un aicinot iedzīvotājus izteikt savu viedokli. Tāfele atradīsies skvērā vai arī pie biedrības KIRA biroja. “Līdzdalības tāfeles” informācija tiks publicēta arī biedrības mājaslapā.
Jau talkas dienā jaunieši izteica savas domas par to, kādu viņi gribētu redzēt šo skvēru nākotnē. Vairāki ierosinājumi bija interesanti un vērā ņemami.
Līdz ar to, labiekārtojot skvēru, mēs vēlamies padarīt to ,,dzīvāku”, lai te būtu vieta apspriest jaunas idejas, rīkot radošās darbnīcas. Skvērs taču atrodas iepretī Ludzas BJC un biedrības KIRA biroja telpām. Iespējams, nākampavasar šīs pilsētas stūrītis iegūs vēl kādu jaunu vaibstu.
Paldies visiem, kuri atbalstīja talkas aicinājumu!
Paldies Ludzas 2.vidusskolas skolotājam Irīnai Seimuškinai, Veltai Zvitkovskai un 7.b un 8.b klašu audzēkņiem.
Paldies Inārai Mikažānei par lietderīgajiem padomiem veiksmīgo darba norisi! Paldies Mārītei Kronbergai par garšīgajām pusdienām!
Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.
Ludzas pilsētas skvēra labiekārtošanas talka
Ludzas pilsētas skvēra labiekārtošanas talka kopā ar daiļdārznieci.
Projekta STARts atklāšanas pasākumā – 17 biedrības
Natālija Losāne, informēja par projekta STARts mērķi un plānotajām aktivitātēm, Eleonora Obrumāne informēja par Providus pētījuma rezultātiem, kas raksturo NVO situāciju Latgalē. Daudzus pārsteidza fakts, ka Ludzas novadā darbojas 148 biedrības. Tika nosauktas aktīvākās, turīgākās, kā arī ieteikumi darba uzlabošanai.
Konferences vadību uzņēmās moderators Vilis Brūveris - moderators un diskusiju vadītājs, kas visus pozitīvā noskaņā rosināja uz aktīvu radošu darbu. Pēc iepazīšanās ar biedrību darbības jomām strādājām grupās, izsakot savus priekšlikumus par iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanu biedrību darbā, jauniešu motivēšanu, brīvprātīgo darba aktivizēšanu, sadarbības iespējām ar pašvaldību, savstarpējo sadarbību kopīgos projektos. Katrā jautājumā tika izteikts desmitiem (!) vērtīgu ideju, kas turpmāk tiks apkoptas un publicētas.
Ieskatam tikai daži priekšlikumi:
Diskusija izvērtās patiesi radoša, aktivitāte apliecināja, ka NVO darbība attīstās, tai ir nākotne. Tika nolemts veidot vietējo NVO WhatsApp grupu saziņai un labākai sadarbībai. Vēlāk bija iespēja dibināt kontaktus neformālās sarunās.
Ilona Igovena informēja par pieejamo pašvaldības atbalstu.
Pasākums izvērtās konstruktīvs , vērtīgs – labs starts jaunajam projektam, ceram, ka arī turpmākai NVO sadarbībai.
Konferencē izteikto priekšlikumu apkopojumu publicēsim vēlāk.
Paldies moderatoram Vilim Brūverim par rezultatīvo un atraktīvo diskusijas vadīšanu, paldies skolēniem Rinaldam, Kamilai un Dimam par literāri muzikālo sveicienu, protams, paldies dalībniekiem par aktivitāti.
Pasākumā piedalījās arī Latgales reģionālā televīzija un Ludzas Zeme korespondente.
Aktivitāte notika projekta STARts ietvaros. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2024. gadam finansējuma ietvaros.
Uzsākta projekta Sadarbības tilts, apvienojot resursus - STARts realizēšana
Piesakies Erasmus+ projektam "The Cycle of Change 2.0"
Biedrība KIRA sadarbībā Embaixada da Juventude (Portugāle) un Comune di Cento (Itālija) no 06.08.2024 līdz 13.08.2024 Ludzā realizēs Erasmus + projektu "The Cycle of Change 2.0".
Projekta galvenais mērķis ir izglītot jauniešus par vides jautājumiem, kā arī attīstīt jauniešu digitālo kompetenci. Projekta laikā tiks veicināta vides apziņas veidošanās, digitālo prasmju attīstība, kā arī kultūras apmaiņa.
Ja esi Ludzas novada jaunietis vecumā no 18 - 30 gadiem
PIESAKIES aizpildot pieteikuma anketu.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 1. jūlijam.
Papildus informācija: Endija Medvecka, tālr. 20122702 vai [email protected]
Trīs iespaidiem bagātas dienas Norvēģijā
Lūk, daži iespaidi, kas pārsteidz, izraisa pārdomas vai apstiprina mūsu darba pieredzi.
Jauniešiem ļauj darboties pašiem
Sociālās krīzes centrā var darboties visi
Katram bērnam individuāla pieeja
Viens mentālās veselības centrs visiem
Tiek domāts par veselīgu dzīves veidu un vidi
Protams, trīs dienu laikā rodas tikai virspusējs iespaids par šo bagāto Ziemeļu valsti, kur algas ir nesalīdzināmi lielākas, kur ir citāda mentalitāte, cits klimats un tradīcijas, brīnišķīga un skarba daba, bettomēr redzētais raisa pārdomas un vēlmi neieslīgt provinciālismā, radoši pārņemt ko interesantu, saglabājot savas vērtības. Ir vērts iepazīt citas pieredzes, lai bagātinātu savu.
Aktivitāte notiek Biedrība KIRA īstenotā un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds finansētā projekta AIF/2022/KAPAC2/88: "SPĒKA RIKA KIRAi" ietvaros.